Mūsu senči februāri dēvēja par sveču mēnesi, tas ir ziemas vidus, vai varbūt jau nogale, kad ikvienam gaismas trūkst izjūtams arvien spējāk. Tāpēc tika lietas un dedzinātas sveces, lai nestu gaismu mājās un aicinātu pavasara gaismu dabā. Šis ir mēnesis, kad ziema vēl uzstājīgi vēlas uzkavēties, bet mūsos jau klusi kūņojas tas gaismas un ziedēšanas aizmetnis, kas gaida lielo pavasar un ziemas cīniņu un skaidri zina, ka pavisam drīz sāksies mirdzēšana un ziedēšana.

Janvāra vidū, kad lauskis, spēlēdams lāsteku flautas, dejo pāri ārēm un mežiem, kad koki stāv rāmi un stalti kā svinīgā sardzē, dodot godu miera laikam dabā, kad no skursteņiem dūmi iet stāvus gaisā, rādot mums ceļu tieši uz zvaigznēm, mēs dosimies piedzīvojumā, lai vērotu to, kādas pārmaiņas lauskis ieviesis Mordangas ezeros.

Ar rudenīgām vēsmām daba mums sūta pirmās dzeltenās vēstules, vēstot par rudens atnākšanu. Mežos un dārzos nobrieduši vasaras izauklētie augļi un debesīs mākoņi skrienas ar putniem. Dabā sākušās pārmaiņas. Tāpēc dosimies tur, lai tās sajustu, ieraudzītu un varbūt iepazītu, kā līdz ar dabas pārmaiņām maināmies mēs paši.

Klusi čuksti, teju dzirdama murdoņa vai pilnīga klusēšana? Ko mums stāsta upes un meži laikā, kad daba sāk ietērpties krāšņā, dzelteno lapu seģenē?

Tas būs pavasarī, kad debesīs peldēs zīdaini mākoņi un zelta saule rotāsies koku galotnēs. Tad piedzimuši būs pumpuri un ziedēs zeltgalvainas pienenes. Tad kokos ritēs viss zemes auklētais spēks. Tad strauti urdzēs skanīgāk un upes plūdīs līganāk. Tad no ziemas guļas būs modusies visa dzīvā radība – spēkpilna un gatava ieelpot jaunu sākumu. Tad ar tālu pasauļu stāstiem būs atgriezušies gājputni , lai mums tos izdziedātu skanīgākajās dziesmās. Tas būs pavasarī!

Kā zināms, daba sniedz mums iespēju ne vien veldzēties tās krāšņumā, bet arī augt, pilnveidoties, mācīties, tā mierina, līdzsvaro un piepilda, tā izaicina, ļauj piedzīvot un atklāt, arī pašiem sevi. Tāpēc jaunajā gadā mēs metam jaunu izaicinājumu dabas piedzīvojumiem.

Gandrs ir izstrādājis iespaidīgu pārgājienu maršrutu aptuveni 150 km garumā starp divām augstākajām virsotnēm Baltijā – 312 metru augsto Gaiziņkalnu Latvijā un 318 metru Munameģi Igaunijā. Viss 150 km garais maršruts tiks sadalīts 6 etapos, tos ikvienam piedāvājam kopīgi pieveikt 2018. gada ziemas/pavasara sezonā.

Šo pārgājienu sāksim Kornetos, Drusku pilskalnā un noslēgsim Munameģī.

Kā zināms, daba sniedz mums iespēju ne vien veldzēties tās krāšņumā, bet arī augt, pilnveidoties, mācīties, tā mierina, līdzsvaro un piepilda, tā izaicina, ļauj piedzīvot un atklāt, arī pašiem sevi. Tāpēc jaunajā gadā mēs metam jaunu izaicinājumu dabas piedzīvojumiem.

Gandrs ir izstrādājis iespaidīgu pārgājienu maršrutu aptuveni 150 km garumā starp divām augstākajām virsotnēm Baltijā – 312 metru augsto Gaiziņkalnu Latvijā un 318 metru Munameģi Igaunijā. Viss 150 km garais maršruts tiks sadalīts 6 etapos, tos ikvienam piedāvājam kopīgi pieveikt 2018. gada ziemas/pavasara sezonā.

Šo pārgājienu sāksim Ādamā un noslēgsim Kornetos, Drusku pilskalnā.

Kā zināms, daba sniedz mums iespēju ne vien veldzēties tās krāšņumā, bet arī augt, pilnveidoties, mācīties, tā mierina, līdzsvaro un piepilda, tā izaicina, ļauj piedzīvot un atklāt, arī pašiem sevi. Tāpēc jaunajā gadā mēs metam jaunu izaicinājumu dabas piedzīvojumiem.

Gandrs ir izstrādājis iespaidīgu pārgājienu maršrutu aptuveni 150 km garumā starp divām augstākajām virsotnēm Baltijā – 312 metru augsto Gaiziņkalnu Latvijā un 318 metru Munameģi Igaunijā. Viss 150 km garais maršruts tiks sadalīts 6 etapos, tos ikvienam piedāvājam kopīgi pieveikt 2018. gada ziemas/pavasara sezonā.

Šo pārgājienu sāksim Druvienā un noslēgsim pie Gaujas Lejasciemā.

Marta mēnesis ir laiks, kad jau sākam gaidīt pavasari. Ir jūtams, ka gaisma atgriežas uz ilgāku palikšanu un ziema palēnām atkāpjas, dodot ceļu pavasarim. Gaisā ir jūtams neliels satraukums – kā pirms ilgi gaidītas pirmizrādes. Šajā pirmizrādē galveno lomu spēlēs jaunas, gaišas dzīvības elpa. Ar nevainojamu sniegumu tā dabā ienesīs plaukstošus kokus un zeļošas pļavas, guldzošus ūdeņus un skaistākās putnu dziesmas, iedvešot ziedēšanu visā dzīvajā. Uzplauks daba, zvēri un cilvēki. Jauna, skaista dzīvība tad ieplūdīs locekļos, katrā dzīslā un šūnā. Mēs ziedēsim! Iesim dabā – gaidīt pavasari!

Kā zināms, daba sniedz mums iespēju ne vien veldzēties tās krāšņumā, bet arī augt, pilnveidoties, mācīties, tā mierina, līdzsvaro un piepilda, tā izaicina, ļauj piedzīvot un atklāt, arī pašiem sevi. Tāpēc jaunajā gadā mēs metam jaunu izaicinājumu dabas piedzīvojumiem.

Gandrs ir izstrādājis iespaidīgu pārgājienu maršrutu aptuveni 150 km garumā starp divām augstākajām virsotnēm Baltijā – 312 metru augsto Gaiziņkalnu Latvijā un 318 metru Munameģi Igaunijā. Viss 150 km garais maršruts tiks sadalīts 6 etapos, tos ikvienam piedāvājam kopīgi pieveikt 2018. gada ziemas/pavasara sezonā.

Šo pārgājienu sāksim  pie Ogres upes iztekas un beigsim Druvienā.

Ar katru dienu gaisma pie mums uzkavējas par kripatiņu ilgāk. Ar gaismu sākas atmošanās. Mostas cilvēki, mostas daba un visa dzīvā radība. Gaisma ļauj acīm ātrāk atdarīties un ilgāk palikt atvērtām. Lai redzētu un piedzīvotu, kā atmoda ienāk dabā, lai sajustu un notvertu mirkli, kad zemes siltajā klēpī arī sēklas sāk domāt par uzdīgšanu un putni sāk vīterot skaļāk. Gaisma ļauj mums saskatīt vairāk, skatīties dziļāk. Līdz sīkākajam smilgas pavedienam, līdz sīkākajam sūnas dzīpariņam un rasas pilienam - ieskatīt to pavisam tuvu, pavisam dziļi. Notver mirkli un noglabāt. Tāpēc dosimies dabā – saskatīt dabu līdz sīkumiem un sveikt gaismas atnākšanu!

Kā zināms, daba sniedz mums iespēju ne vien veldzēties tās krāšņumā, bet arī augt, pilnveidoties, mācīties, tā mierina, līdzsvaro un piepilda, tā izaicina, ļauj piedzīvot un atklāt, arī pašiem sevi. Tāpēc jaunajā gadā mēs metam jaunu izaicinājumu dabas piedzīvojumiem.

Gandrs ir izstrādājis iespaidīgu pārgājienu maršrutu aptuveni 150 km garumā starp divām augstākajām virsotnēm Baltijā – 312 metru augsto Gaiziņkalnu Latvijā un 318 metru Munameģi Igaunijā. Viss 150 km garais maršruts tiks sadalīts 6 etapos, tos ikvienam piedāvājam kopīgi pieveikt 2018. gada ziemas/pavasara sezonā.

Šo pārgājienu sāksim Gaiziņkalnā un noslēgsim pie Ogres upes iztekas.

Daba – tas ir ceļš uz ko jaunu, vēl neiepazītu un neredzētu. Tas ir ceļš uz piedzīvojumiem un jauniem iespaidiem. Jauns ceļš ir kaut kā jauna sākums. Sākums, kas aiz katra pagrieziena atklāj mums jaunu pasauli, ļauj saskatīt, sagaršot un sasmaržot dzīvi citādu. Tas ir tāds sākums, kas taisnē ļauj ieraudzīt tālu, tālu sev priekšā – uzņemt ātrumu un ieskrieties, lai ar visu sirdi mestos galvu reibinošā piedzīvojumā. Dosimies dabā, lai ar jaunu gadu rastu kādu jaunu ceļu, jaunu sākumu un jaunus piedzīvojumus.

Nakts un tumsa ļauj mūsu sapņiem un iztēlei lidot. Tad atdzīvojas visi meža gari, daba tad atmostas citā krāšņumā. Sūnās tad klusītēm čabinās rūķi, koku galotnēs ar vēju dejas ved meža elfi, klausoties ūdeņu dziedātās dziesmās. Zīdainas tumsas aizsegā šķietami neiespējamais kļūst iespējams. Mūsu sapņi tad tiecas augstāk un augstāk, pretī Visumam, lai tur pārvērstos zvaigznēs. Tāpēc dosimies mežos, lai mūsu sapņi ir brīvi un lido, paceļas augstumos un pārvēršas zvaigznēs.

Laikā, kad gaišos rītus un vakarus nomainījuši tumšāki un visa dzīvā radība norimusi sniega gaidās, koki mežos domā baltas domas, arī upes, ezeri un jūra domā baltas domas, arī zvēri un putni domā baltas domas. Tās ir vieglas un gaišas, siltas, tīras un rāmas, gandrīz caurspīdīgas tās lido starp kokiem un nolaižas uz katra atnācēja pleciem. Tās ir baltas domas, kas dienas padara mazliet gaišākas, ienesdamas sirdī prieku, vieglumu un mieru. Tāpēc iesim mežos un purvos, sajutīsim koku, upju un pļavu baltās domās un ļausim, lai tās iemājo arī mūsu prātos.

Laikā, kad gaišos rītus un vakarus nomainījuši tumšāki un visa dzīvā radība norimusi sniega gaidās, koki mežos domā baltas domas, arī upes, ezeri un jūra domā baltas domas, arī zvēri un putni domā baltas domas. Tās ir vieglas un gaišas, siltas, tīras un rāmas, gandrīz caurspīdīgas tās lido starp kokiem un nolaižas uz katra atnācēja pleciem. Tās ir baltas domas, kas dienas padara mazliet gaišākas, ienesdamas sirdī prieku, vieglumu un mieru. Tāpēc iesim mežos un purvos, sajutīsim koku, upju un pļavu baltās domās un ļausim, lai tās iemājo arī mūsu prātos.

Kad pār zemi kā balti sapņi laidīsies sniegs, mēs dosimies dabā. Koki tad būs tērpušies baltos kreklos, stāvēs stalti un svinīgi. Namu jumtiem sniegs dāvās baltas cepures, bet zemi tas sasegs silti, silti, lai asni zemē līdz pavasarim atpūšas. Mēs dosimies dabā uz tikšanos ar ziemu, uz tikšanos ar dabu pašu.

Naktī daba runā citā valodā. Tad tā mums izstāsta noslēpumainus stāstus un paver ceļu uz citādu pasauli. Tie stāsti ir par zvaigžņu ceļiem, mēness meitiņām, naktstauriņu dejām un noslēpumu, kas mīt tur - aiz nākamā pagrieziena. Nakts tad runā meža zvēru valodā, tā čukst klusus ūdeņu čukstus un dungo koku dziesmā. Iesim mežā tumsā, lai saklausītu citādu dabas valodu un uzklausītu tās naksnīgos stāstus!

Spēks, kas mājo ūdenī, ir neizstāstāms. Tas nav uzzīmējams vai uzrakstāms. Spēks, kurš brīžiem straujš un nevaldāms, brīžiem rāms un maigs. Tas ir dzīvības spēks! Kas ļauj uzdīgt asnam zemes klēpī, kas padzirda un atjauno. No ūdens varam mācīties straujumu, iemantot krāčainus līkumus un līganu plūdumu. Tas parāda, kā turēties gultnē. Jo ūdens savu gultni zina. Ja viena tam kļūst par šauru, tas rod ceļu citai, dzīslodams, audzēdams un barodams. Ūdens ir dzīvības spēks – iesim to iepazīt!

Skanot lietus mūzikai, daba gatavojas ziemai. Zemi, kā ar rakstainu seģeni, apsedz rudenīgas lapas, sasildot koku sirdis. Mazpamazām dabā iemājo nesteidzīgs miers. Pēc pavasara uzplaukšanas un vasaras ziedēšanas pļavas un meži izstaipa rokas un ar vieglu nopūtu gatavojas mierpilnām ziemas dienām, lai atjaunotu spēkus jaunajai ziedēšanai. Bet vai arī upes iztaisno savus līkumus un nopūšas pirms rāmās ziemas guļas?

Kaut kur dabas labirintos, ietinusies siltās seģenēs, ziemai gatavojas dabas pulsējošā dzīvība. Tagad tā elpo rāmāk, nesteidzīgāk. Tā novēro, kā rudens izrotā kokus, tā sasmaržo valgo zemi un saber brūnus kastaņus kabatās, noglāsta upes krastus, klusi pavadot gājputnu kāšus, un sagaida miglas un rasas rītus. Tāpat kā lācis, ziemas mieram gatavojas arī daba.

Dosimies dabas labirintos, lai sajustu un piedzīvotu dabas dzīvības rāmo elpu.

Daba slēpj brīnumus un noslēpumus. Zem katras meža sūnas slēpjas noslēpumaina, dzīvības pilna pasaule, ūdens dzelmē klusa un rāma plūst nepieradināta dzīvība, koku galotnēs vēja auklēta mīt brīvība. Katra pasaule sastāv no neskaitāmiem elementiem, bet tomēr.. tā pulsē vienā ritmā, elpo vienā elpā.

Augstāk un augstāk, tur slēpjas brīvības noslēpums. Paceļoties augstāk, iespējams sajust to viegluma garšu, kas piemīt putnam augstu debesīs. Nepieradinātam un brīvam. Tam, kurš pieskaras mākoņiem un saplūst ar vēju, tam, kurš ieelpo un piedzīvo pasauli augstu padebešos. Kā ir būt putnam un sajust to brīvības vēju, kas iemājo to sirdīs, kas paceļas augstāk par zemi? To mums būs iespēja piedzīvot šajā pārgājienā.

Zem ziemas platajiem pleciem mierpilni klusējošā daba mostas – ar možu dzīvību caurstrāvojas ik koks un krūms, ik zemes pleķītis un ūdens lāse. Augsni lauž zaļu asnu galvas un putni atgriežas mājās, ar skaņām dziesmām sveicot mūs pavasarī. Tās ir dabas lielās svinības – viss ir pilns jaunas dzīvības un enerģijas, visā jūtama jauna elpa. Un tas ir īstais laiks, lai dotos dabā ieelpot mežus un pļavas, iegūt dabas maģisko enerģiju un spēku pavasara uzplaukšanai un nosvinētu šīs dabas dzīres!

Dabai mostoties, arī mūsos iestrāvo jauna dzīvība. Tas ir sākums. Sākums plaukšanai un ziedēšanai, sākums mutuļojošiem ūdeņiem un daudzbalsīgiem putnu koriem. Tas ir sākums jauniem piedzīvojumiem, atklājumiem un izaicinājumiem. Un dabā vienmēr ir, ko atklāt. Tur vislabāk atklājam arī paši sevi un savu sākumu.

Vai esi kādreiz domājis, kāds ir mūžīgi klusējošā akmens stāsts? Ko tas ir redzējis un pieredzējis, ko dzirdējis, ko piedzīvojis.. Kāda ir akmens mierpilnā stāva atdzimšana pavasara elpā. Vai esi kādreiz domājis, kāda bija jūra pirms visiem kuģiem? Joprojām varena un nesatricināma, joprojām noslēpumaina un dziedinoša. Toreiz, tagad un vienmēr jūra maigi pieglaužas vai spēji uzbango liedagam, noglāstot akmens silto vaigu. Toreiz, tagad un vienmēr tā aicina klausīties un ieklausīties – jo dabai ir mums ko pavēstīt. Daba mums pastāsta un iemāca visvairāk.

Tā kā Gandrs nu apmeties uz dzīvi arī Liepājā, Bāriņu ielā 14, jaunajā gadā uzsāksim jaunu tradīciju – dosimies dabā Liepājā un tās tuvumā esošajā apkaimē.

Tā kā Gandrs nu apmeties uz dzīvi arī Liepājā, Bāriņu ielā 14, jaunajā gadā uzsāksim jaunu tradīciju – dosimies dabā Liepājā un tās tuvumā esošajā apkaimē.

Kā čiekuram par koku kļūt? Lielu un varenu! Kas vējā stipri turas, kam saknes dziļi zemē ievija, kas ziemā zem baltas sniega segas apsedzas un nejūt smaguma, kas saules staros zaļo, kas ikkatrai dzīvai radībai rod patvērumu. Kā cilvēkam par cilvēku kļūt? Iesim mežos, klausīsimies guldzošos upju ūdeņos, jutīsim vēju pieskārienus un dabas elpu sevī, meklēsim to, kā čiekuram par koku kļūt, kā cilvēkam par cilvēku kļūt.

Jau trešo gadu pēc kārtas aicinām uz īpašām piedzīvojumu sacensībām, kas norisināsies 3 dienas un 2 naktis no 10. līdz 12. februārim Ziemeļvidzemē, Naukšēnos, pašā Igaunijas pierobežā.

Tā kā Gandrs nu apmeties uz dzīvi arī Liepājā, Bāriņu ielā 14, jaunajā gadā uzsāksim jaunu tradīciju – dosimies dabā Liepājā un tās tuvumā esošajā apkaimē.

Lai arī meži, pļavas un ielejas vēl tērpušies ziemas mierpilnajā svētsvinīgumā, ūdeņos vēl vēdī klusuma skaņa, ir sācies jauns cikls. Pavisam nemanot, dienas kļūst garākas, un klusi dabas sirdī aizvien lielāka aug jaunā pavasara dzīvība!

Tā kā Gandrs nu apmeties uz dzīvi arī Liepājā, Bāriņu ielā 14, jaunajā gadā uzsāksim jaunu tradīciju – dosimies dabā Liepājā un tās tuvumā esošajā apkaimē.

Mūsu upju līkloči auž krāšņākos un noslēpumainākos rakstus mūsu mežu un klajumu ainavās. Upes kā dzīslas iestiepjas sauszemē, nesdamas dzīvūdens straujo un mierpilno dabu. Ar maigumu tās pieglaužas krastiem, vējā viļņos un strauji guldz, mierina, dzirda un pabaro. Ūdens ir spēks. Tas mīt arī mūsos. Bangojošs, mutuļojošs un reizēm rāms – spēks, kas liek pulsēt dzīvībai un ievīties mūsu pašu rakstiem.

Lai arī meži, pļavas un ielejas vēl tērpušies ziemas mierpilnajā svētsvinīgumā, ūdeņos vēl vēdī klusuma skaņa, ir sācies jauns cikls. Pavisam nemanot, dienas kļūst garākas, un klusi dabas sirdī aizvien lielāka aug jaunā pavasara dzīvība!

Kā čiekuram par koku kļūt? Lielu un varenu! Kas vējā stipri turas, kam saknes dziļi zemē ievija, kas ziemā zem baltas sniega segas apsedzas un nejūt smaguma, kas saules staros zaļo, kas ikkatrai dzīvai radībai rod patvērumu. Kā cilvēkam par cilvēku kļūt? Iesim mežos, klausīsimies guldzošos upju ūdeņos, jutīsim vēju pieskārienus un dabas elpu sevī, meklēsim to, kā čiekuram par koku kļūt, kā cilvēkam par cilvēku kļūt.

Sens un vēl senāks, dižs un vēl dižāks – tāds ir mūsu dabas varenums. Šī ekspedīcijas tipa pārgājiena viens no mērķiem ir apskatīt un sajust vienu no Latvijas neskartākajām un senākajām dabas teritorijām, arī Eiropas nozīmes biotopu un ĪADT kopš 1977. gada – Seržu tīreli.

Klusi čuksti, teju dzirdama murdoņa vai pilnīga klusēšana? Ko mums stāsta upes un meži laikā, kad daba tērpusies baltā sniega seģenē un uz mirkli apstādinājusi mutuļojošās dzīvības straujo ritējumu?

Cilvēkam ir piecas maņas – redze, dzirde, garša, oža un tauste. Turklāt pastāv teorija, ka pastāv arī sestā maņa, un varbūt pat daudzas citas. Kā zināms, tumsā katra maņa kļūst īpaši asa un reaģējoša. Tumsā nepieciešams atmodināt visdziļākos instinktus, zināšanas, priekšnojautas un maņas. Un varbūt tieši tumsa ir tā, kas ļauj mums atklāt un piedzīvot daudz vairāk par piecām maņām. Dosimies tumsā to pārbaudīt – un varbūt ikkatram no mums izdosies pamodināt sevī ko pavisam jaunu un līdz šim vēl snaudošu.

Laikā, kad daba tērpusies košākajās rotās, dosimies mežos un pļavās, lai sasveicinātos ar rudeni un novērotu pārmaiņas dabā.

Šoreiz oktobra nogalē dosimies iepazīt Latvijas – Igaunijas pierobežu Alūksnes un Apes novados divu dienu pārgājienā ar nakšņošanu un pēršanos lauku pirtiņā.

Oktobrī, vasaras sauli, dabas mutuļojošo dzīvību un spēku sasmēlušies, ar jaunu sparu atsāksim pārgājienu sezonu, apceļojot tuvākus un tālākus mīļās Latvijas nostūrus.

Oktobrī, vasaras sauli, dabas mutuļojošo dzīvību un spēku sasmēlušies, ar jaunu sparu atsāksim pārgājienu sezonu, apceļojot tuvākus un tālākus mīļās Latvijas nostūrus.

Pavasara dzīvība arī mums liek rosīties straujāk, tādēļ jau tagad aicinām ikvienu pievienoties īpašās piedzīvojumu sacensībās – Vasaras ekspedīcija, kas šogad norisināsies no 12. līdz 14. augustam Ventspils apkaimē!

Zemes, Dabas un Debesu spēka un mīlestības uzplaukšana Irbes upes krastos.

Kad aizvadīts gada maģiskākais laiks, kas pasauli piepildījis ar absolūtu enerģiju kulmināciju – Zemes, Dabas un Debesu mīlestību un spēku, ļaujot briest augļiem un nogatavoties ogām, dodot dzīvības spēku bitēm un citai dzīvajai radībai, dosimies divu dienu pārgājienā, lai smeltos un piedzīvotu šīs bagātīgās enerģijas plaukumu!

Mežus piepildījusi ziedošu koku un krūmu smarža, saule mūs krietni lutinājusi ar savu silto klātbūtni, visa dzīvā radība ir uzplaukusi un dabā nu vērojamas visdažādākās zaļo toņu nokrāsas.

Visa dzīvā radība ar pilnu sparu zeļ un parādās pasaulei jaunā košumā. Upes, meži, pļavas, putni un zvēri gatavi ikvienam dot ziemas rimtumā sakrātos spēkus un enerģiju. Aprīlī dosimies smelties spēku un dabas enerģiju Abavas krastos, klausoties skaņās putnu dziesmās, dzīvības pilnā ūdens čalošanā un mežu šalkoņā.

Visa dzīvā radība ar pilnu sparu zeļ un parādās pasaulei jaunā košumā. Upes, meži, pļavas, putni un zvēri gatavi ikvienam dot ziemas rimtumā sakrātos spēkus un enerģiju. Aprīlī dosimies smelties spēku un dabas enerģiju Abavas krastos, klausoties skaņās putnu dziesmās, dzīvības pilnā ūdens čalošanā un mežu šalkoņā.

Kad saule no mākoņu augstumiem nolaidusies zemāk, lai ar savu siltumu atmodinātu snaudošo zemi un dzīvo radību un pielietu ļaužu sirdis ar gaišumu un jaunu dzīvību, dosimies gleznainā piedzīvojumā Lojas upes krastos.

Kad saule no mākoņu augstumiem nolaidusies zemāk, lai ar savu siltumu atmodinātu snaudošo zemi un dzīvo radību un pielietu ļaužu sirdis ar gaišumu un jaunu dzīvību, dosimies gleznainā piedzīvojumā Lojas upes krastos.

Šķiet, ka doties pārgājienā ir pavisam vienkāršs uzdevums, apģērbjos, un eju. Tomēr bieži vien rodas jautājumi par to, ko vilkt, cik daudz ņemt līdzi, kurp doties un kādi apavi ir ērtākie?

Šķiet, ka doties pārgājienā ir pavisam vienkāršs uzdevums, apģērbjos, un eju. Tomēr bieži vien rodas jautājumi par to, ko vilkt, cik daudz ņemt līdzi, kurp doties un kādi apavi ir ērtākie?

Šķiet, ka doties pārgājienā ir pavisam vienkāršs uzdevums, apģērbjos, un eju. Tomēr bieži vien rodas jautājumi par to, ko vilkt, cik daudz ņemt līdzi, kurp doties un kādi apavi ir ērtākie?

Jau otro gadu pēc kārtas aicinām uz īpašām piedzīvojumu sacensībām, kas norisināsies 3 dienas un 2 naktis no 12. līdz 14. februārim vienā no nepieradinātākajām Latvijas teritorijām – Sēlijā, lai sajustu dabas spēku mīlestības svētkos. Šīs nebūs ātruma sacensības, šis būs gājiens pēc dabas varenuma. Ziemas ekspedīcijas uzvarētāju titulu un vērtīgas balvas no Gandra iegūs izturīgākie, saliedētākie un dabu izprotošākie dalībnieki.

2016. gadā turpinām kustēties un paplašināt savu redzesloku. Salacas upes krasti ar Sarkanajām klintīm, seni dzelzceļi, trošu tilts, pierobežas daba un laika ritumam atstātās viensētas. Pārgājienā redzēsim, kāda izskatās divu valstu robeža dziļā meža biezoknī, pārbaudīsim, vai takas pie ziemeļu kaimiņiem ir citādākas.

2016. gadā turpinām kustēties un paplašināt savu redzesloku. Salacas upes krasti ar Sarkanajām klintīm, seni dzelzceļi, trošu tilts, pierobežas daba un laika ritumam atstātās viensētas. Pārgājienā redzēsim, kāda izskatās divu valstu robeža dziļā meža biezoknī, pārbaudīsim, vai takas pie ziemeļu kaimiņiem ir citādākas.

Kura ir otra augstākā virsotne Latvijā? Kāds izskatās jaunais Gaiziņkalna tornis? Vai tiešām Latvijas augstkalnē laiks ir vēsāks? Kurš ir Latvijā augstākais ezers? Atbildes uz šiem un vēl citiem jautājumiem varēsi saņemt Gandra organizētajā pārgājienā pa augstākajām vietām Latvijā.

Kura ir otra augstākā virsotne Latvijā? Kāds izskatās jaunais Gaiziņkalna tornis? Vai tiešām Latvijas augstkalnē laiks ir vēsāks? Kurš ir Latvijā augstākais ezers? Atbildes uz šiem un vēl citiem jautājumiem varēsi saņemt Gandra organizētajā pārgājienā pa augstākajām vietām Latvijā.

Kura ir otra augstākā virsotne Latvijā? Kāds izskatās jaunais Gaiziņkalna tornis? Vai tiešām Latvijas augstkalnē laiks ir vēsāks? Kurš ir Latvijā augstākais ezers? Atbildes uz šiem un vēl citiem jautājumiem varēsi saņemt Gandra organizētajā pārgājienā pa augstākajām vietām Latvijā.