Siltā un pavasarīgā sestdienas rītā jau atkal pulcējāmies lielisku un atsaucīgu biedru pulkā, lai kopīgi dotos baudīt Gaujas krastus, apciemotu Imanta Ziedoņa vasaras māju un iepazītu stāvkrastiem bagātos Lojas upes līkločus.

Lai arī rīta pusē debesis rādījās mākoņainas, dienai sākoties, saule mūs priecēja ar siltiem un pavasarīgiem sveicieniem, pielejot mežus, pļavas un takas ar siltu staru straumēm. Devāmies ceļā gar pavasara ūdeņiem pilnās Gaujas krastu, kur ik uz soļa mūs priecēja tikko atvērušies koku pumpuri un vizbulīšu lauki. Ceļš mūs aizveda līdz pat Murjāņiem, kur devāmies meklēt Imanta Ziedoņa vasaras māju, lai tur, sadarbībā ar fondu Viegli, iepazītu un izzinātu kādu daļiņu Imanta Ziedoņa dzīves, kā arī veldzētu dvēseli un atvilktu elpu poētiskās pārdomās. Ziedoņa mājās mūs laipni sagaidīja ar karstu tēju, un tiem, kas vēlējās, galdā tika celta arī kafija. Kamēr dalībnieki baudīja Ziedoņa muzeja sarūpēto programmu, Gandrs parūpējās par spēcinošu un siltu zupu.

Iestiprinājušies, atpūtušies un mazliet apgaroti devāmies tālākajā ceļā, kas veda mūs gar gleznaino Lojas upi. Stāvas nogāzes un pārsteidzoši smilšakmens atsegumi, puķes un zaļojoši koki – mēs redzējām, kā zaļo pavasaris! Daba ir dzīva un sniedz dzīvību arī mums! Dosimies ceļā atkal, lai kopā piedzīvotu dabu, sirdsprieku un kopā būšanu ar citiem, bet galvenokārt – ar sevi!