Aizvadītajā nedēļas nogalē patīkamā, draudzīgā un dabu mīlošu ļaužu pulkā devāmies lūkoties pavasara atmodu Lielās Juglas krastos.

Mūsu ceļš veda pa meža ceļiem, upes krastiem, takām un meža brikšņiem, kur vietvietām joprojām mājo sērsnains sniegs, kas prasīja papildu piepūli iešanas laikā. Upes krastos mītošie bebri un stiprie vēji bija parūpējušies par kārtīgām šķēršļu joslām.

Ainava mainījās ik brīdi – no sniegotiem ceļiem līdz pavisam pavasarīgiem mežiem, kuros satikām arī pirmos modušos – pūkainus tārpiņus un slieku, kas jau gozējas pirmajos siltajos saules staros un bauda spirgto pavasara gaisu, kā arī plaukstošos pūpolus.

Neiztikām arī bez pārbaudījumiem. Ceļā vairākkārt nācās šķērsot lielākus un mazākus grāvjus – būvējām tiltus no turpat blakus atrodamajiem materiāliem, lēcām un laipojām, paļaujoties uz līdzsvaru un blakus stāvošā iedrošinājumu.

Pusdienu pauzē Lielās Juglas krastā klausījāmies stāstu par to, kā pareizāk un labāk izvēlēties pārgājienu apavus, kādas ir būtiskākās atšķirības, kas jāņem vērā, kā arī pagatavojām un nobaudījām gardu un sātīgu sautējumu.

Iestiprinājušies un apsildījuši sānus pie ugunskura turpinājām ceļu pa veco Ērgļu dzelzceļu. Spoža pēcpusdienas saule pielēja pļavas, ceļu un sasildīja ceļiniekus. Došanās dabā ir lieliska meditācija, tur rodams spēks un iedvesma!

Pavasaris tuvojas – mēs to redzējām!