Sestdienas ir mūsu laimīgās dienas! Tad rīta agrumā noklaudz mājas durvis, un aiz muguras paliek pilsētas ikdiena, taču gaida jauna, skaista diena ar nezināmiem piedzīvojumiem dabā!

Kā ierasts – divas mēneša sestdienas Gandrs pulcē dabas un aktīvas atpūtas mīļotājus, lai atkal dotos kopīgā piedzīvojumā un jaunatklātu kādu vēl neiepazītu mūsu zemes stūrīti.

Šoreiz devāmies uz Kurzemes pusi, kur pārgājienu sākām pie meža ieskautā Mežzīles dzirnezera. Gaiss bija dzestrs, debesis rotāja baltu mākoņu kupenas, ausis priecēja putnu balsis un gleznaino meža ceļu sildīja saules stari. Pa pasakainām meža takām devāmies tālāk uz Rendas pusi, lai tur apskatītu Īvandes ūdenskritumu.

Tālāk pārgājiena ceļš mūs veda pa meža celiņiem un zvēru iemītām takām, lai pietuvotos Abavas upes krastiem. Pa ceļam noturējām arī pusdienu pauzi ar sātīgu maltīti, kas tika papildināta ar izzinošu stāstījumu par apģērbu un membrānmateriāliem. Gardi papusdienojuši, turpinājām ceļu, nonākot pie brīnumainā Stelbu avota. Tas mūs pārsteidza ar iespaidīgiem, mīkstu sūnu cepurēm apaugušiem akmens krāvumiem, caur kuriem savu ceļu lauza straujš un čalojošs strauts. Šai vietai piemita patiesi maģiska sajūta. Devāmies Abavas krastu virzienā, līdz beidzot tos sasniedzām. Laužoties cauri brikšņiem un pārbaudot līdzsvaru, ejot pa pašu upes krastu, sasniedzām Māras kambarus un pārgājiena finiša vietu.

Liels paldies visiem gājējiem un dabas mīļotājiem par kopābūšanu! Jūs iedvesmojat mūs radīt un pilnveidoties! Dosimies dabā atkal – jo tur katrs no mums var atrasts un piedzīvot sevi!

Īpašs paldies Imantam, kurš Lielās talkas dienā parūpējās par lielo atkritumu maisu, salasīja ceļā atrastos atkritumus, kas maršruta garumā sakrājās līdz pat pašai maisa augšai, un pacietīgi to nesa līdz pārgājiena beigām.