Sezonas trešais xRace posms Ventspilī organizatoriem bija izdevies gana interesants un dinamisks, kur atkal noderīgs gan spēks, gan prāta asums. Gandrs MIX komanda spraigā cīņā, ilgu laiku domājot, ka cīņa jau zaudēta, finišē kā otrie labākie!

Starts tika dots plkst. 22:00, kad sākas neliels skrējiens pa Ventspili, lai savāktu nepieciešamo informāciju nākamajiem posmiem un paņemtu dažus kontrolpunktus.

Pēc tam dodamies velo posmā, kas ir tāds kā veloleģendas un kartes fragmentu lasīšanas apvienojums. Skrienot pirmo kāju posmu, Jānis B. jau ir izpētījis leģendas kartes fragmentus, tāpēc šajā posmā orientēšanās veicas ļoti raiti, un starpfinišā nokļūstam pirmie no mix komandām.

Tad jau ir iestājusies tumsiņa, un nākamajā kāju posmā pa piejūras kāpu reljefiņu dodamies jau lukturu gaismā. Dota orientēšanās karte, bet, protams, ar knifiņu – balts laukums kartes vidū, no sērijas – piedomā vai izkrāso pats. Bet arī atstātais kartes gabals, kurā redzami KP, nelasās nemaz tik viegli, sevišķi jau tumsā. Pirmo punktu atrodam veiksmīgi, tikai samulsina tas, ka kartē viņš apzīmēts ar numuru 79, bet dabā – 80. Mazliet sabremzējamies. Vai nu mums kaut kas aizgājis galīgi greizi ar orientēšanos, vai nu organizatoriem misēklis ar punktu novietojumu dabā. Pieņemam versiju, ka organizatoru kļūda, un dodamies meklēt kartes 80.punktu, kas, visticamāk, dabā būs ar citu numuru. Tā arī ir. Nu nekas traks, tas mums vairāk par lieku pusminūti neaizkavēja. Uz nākamo punktu sataisījām lieku cilpu un kādu 5 minūšu kļūdu, tad atkal sekoja veiksmīgi paņemts punkts. Bet pēdējais šī posma punkts nekādi nedevās rokā. Riņķojot pa mežu iztērējām vēl liekas vismaz 15 minūtes. Saprotam, ka esam konkurentus palaiduši garām.

Velo posms mūs ved atpakaļ caur Ventspili. Nākamais posma formulējums mums sajauc galvu – cik īsti punkti jāņem? Viens obligātais un tad vēl četri no pieciem? Kāpēc pieciem, ja sanāk tikai četri? Nolemjam, ka laikam jāņem visi četri. Tāpat bija izdomājušas vismaz puse no komandām. Otra puse iztulkoja savādāk – ka viens no tiem 4 punktiem, kas jāņem, ir obligātais un tad tiešām paliek vēl izvēle, kur vienu no kartē un dabā esošajiem punktiem var neapmeklēt. Finišā izrādās, ka tā otrā puse bija pareizāk sapratuši organizatoru ideju. Mums atkal lieka cilpa pa Ventspili, liekas minūtes, bet tajā brīdī vēl nezinam , ka paņemts lieks punkts.

Aizripojam līdz laivu posmam , kur tieši tajā brīdī no posma ārā nāk Gandra puišu komanda. Tātad, no viņiem esam atpalikuši jau par veselu laivu posmu. Kā jau ierasts laivās – es pētu tālākos uzdevumus, puiši airē, man tik jāpastiepj roka, lai atzīmētos KP. Vairākas reizes pārskaitot, tiek saplānots purva trekinga posms. Tur var dalīties, bet ir jāizpilda divi nosacījumi – katram KP ir konkrēta vērtība, jāsavāc kopsummā vērtība 12. Pie tam otrs nosacījums saka, ka dažus punktus jāapmeklē vienam, dažus diviem, dažus visiem 3 dalībniekiem. Rēķinu , shēmoju, sadalu maršrutus un taisos lasīt nākamos uzdevumus, kad pēkšņi, pārskaitot savu shēmu, liekas – nē, nav pareizi! Skaitu vēl pāris reizes, nē tomēr ir ok. Stresiņš.. Tur nedrīkstu kļūdīties, pārāk dārgi tāda kļūda var maksāt! Izpētu distanci līdz beigām, vairs nav ko rēķināt, tāpēc sanāk pat pēdējos metros mazliet paairēt.

Nākamajā velo posmā var dalīties, kas it kā ir loģiski, bet ne veiksmīgi. Jānis B. savu maršrutu izbrauc samērā veiksmīgi, bet mums ar Jāni S. izdodas pazaudēties, meklējot pēdējo no mūsu saraksta punktiem – nr.*6. Kaut kāds vadātājs piesējies, it kā liekas, ka jāiet taisni uz priekšu, uz jūru, bet pēkšņi saklausu – nez kāpēc jūra šņāc aiz muguras? Kaut kādu mistisku loku pa mežu esam sataisījuši, atkal pazaudējuši dārgās minūtes. Mazliet izmisuma, līdz izdodas piesieties kartei, atrast nelaimīgo punktu, un tikai ar otro piegājienu sameklēt starpfinišu, kur konstatējam smagu faktu – Jāņa B. tur nav. Viņš, nevarot mūs sagaidīt, bija devies gaidīt uz ceļa, un mums sanāca samainīties. Atkal aizripo minūtes. Beidzot satiekamies, saplānojam distanci, skrienam.  Dodoties iekšā kāju posmā, uzreiz satiekam B3 komandu, kas posmu jau beidz, bet pēc pirmā paņemtā KP satiekam arī SEBus, kuri arī skrien uz starpfinišu. Piefiksējam laiku. Posmu veicam samērā veiksmīgi, tikai saprotam, ka SEBi mums ir 40!!! minūtes priekšā, B3 vēl vairāk. Pirms mums ir arī Citrusi. Nosaņojums komandā tāds drūms un kluss, bet – jācīnās tālāk.

Atkal velo posms līdz purva trekingam. Ejot posmā, pamanām SEBus, kuri jau tā kā iet pēc pēdējā punkta. Savu purva trekinga plānu izpildām samērā veiksmīgi, un ejot pēc velo jau pamanu, ka Citrusi ir vairs tikai kāda 6-7 minūtes pirms mums. Izskatās, ka esam mazliet pievilkuši klāt. Kad piebraucam pie pēdējā kāju posma, sastopam gan SEBus, gan Citrusus, kas vēl plāno kāju posmu. Stress mums, stress viņiem. Konkurenti fiksi dodas iekšā posmā, mēs mēģinam fiksi saplānot, nesataisot kļūdas. Kāju posmā skrienam, cik nu kājas ļauj sevi pierunāt kustēties. Distancē pretī nāk (nevis skrien) Citrusi. Viņiem jau it kā pēdējā trešdaļā, mums pirmā. Tas nozīmē – cīņa vēl ir reāla, bet – kāpēc viņi neskrien?

Izejot no posma secinām, ka esam tūlīt aiz SEBa un dīvaini, bet pirms Citrusiem. Tagad galvenais kaut ko nesajaukt velo leģendas posmā. Velo leģendā jāpaņem viens KP, tad jādodas uz speciālā uzdevuma vietu. Pie pēdējā KP satiekam arī SEBus. Kā tad, atkal finišā būs cīkstēšanās. Līdz SU pamīšus priekšā esam tad mēs, tad SEBs, pie SU piebraucam reizē. Kāpšanas siena, kur tieši abas sporta klasei atvēlētās trases ir brīvas.

Var kāpt visi trīs un nopelnīt katrs pa 1 punktam , var kāpt divi – viens augstāk, viens zemāk, nopelnot 2+1 punktu. Es uzkāpju „vieninieku” , Jānis B. mēģina uzkāpt pēc „divnieka”, bet nekādi neizodas atzīmēties SI stacijā. Idents ir kā pielipis pie rokas un nav pietiekama atbalsta, lai izdotos identu sakārtot. Tikmēr SEBam izdevies veikt uzdevumu un viņi dodas uz finišu. Mēs turpinam cīnīties, līdz izdodas izpildīt plānu – katrs no mums atzīmējas „vieniniekā”. 

Tā kā mačs mums padevies pilns ar maziem un lielākiem feileriem, tad pēdējo pamanāmies izpildīt vēl pašā nobeigumā – sataisam goda apli pa Ventspili, nevis dodamies pa taisnāko ceļu uz finišu. Stresiņš darījis savu.

Atkal identu nolasīšanas process nāk ar pārsteigumiem. Izrādās – B3  nopelnījuši 45 min sodu un tajā brīdī, kad bijām pie kāpšanas sienas, mēs īstenībā cīnījāmies par pirmo vietu mix grupā. Kaut gan mača vidū likās, ka viss zaudēts un galvenais aiziet līdz finišam.

Kārtējo reizi pārliecinājāmies – cīņa līdz finiša pīkstienam! Un speciālais uzdevums parādīja vēl vienu disciplīnu, kur nepieciešami treniņi – kāpšana. Gandra Kalnciema ielas kāpšanas tornis skumst pēc mums..