27.aprīlī tika dots starts kārtējai xRace sezonai (pat ar raķetēm mazliet pēc plkst. 11 no rīta). Laika prognoze pavisam nav iepriecinoša – tieši uz pusdienlaiku tiek solīts tāds lietus, kas teorētiski jebkuru posmu (gan velo, gan kāju, gan laivu posmu, gan speciālos uzdevumus) varētu pārvērst uzreiz peldēšanas posmā. Par laimi sinoptiķiem atkal sanācis misēklis, lielo gāzienu tā arī nesagaidījām, vēl vairāk – tas smidzinātājs, kas no rīta paspēja gan pamērcēt, gan sabiedēt, vispār izbeidzās. Tiesa gan – mežs izžūt nepaspēja...

Piedzīvojumu sacensību komanda „Gandrs” jauno sezonu uzsāk nemainīgā sastāvā: Dace Linde, Jānis Stašāns un Jānis Blanks. Ar komandas pārstāvju profiliem sīkāk iepazīsties varat šeit.

Mazs iesildīšanās krosiņš līdz karšu saņemšanai un pirmais stresiņš, kamēr saprotam, kas jādara. Nepareizs lēmums pirmajā posmā mums liek pazaudēt apmēram 10 dārgās minūtes. Velo leģendas sākums arī sagroza galvu, tomēr drīz piešaujamies, un turpinājums iet raiti. Sekojošā kāju posma uzdevumu samērā ātri izdodas atrisināt un arī veiksmīgi izskraidīt. Atkal velo pārbrauciens cauri Jelgavai un tālāk līdz Ozolniekiem, kur tiek piedāvāts speciālais uzdevums – jāuzmeistaro poga ar komandas logo. Jānim B. izdodas mūsu logo uzzīmēt uz dotās māla piciņas, tik jācer, ka organizatori mums šo pogu-medāli kādreiz pasniegs atpakaļ. J

Lai ietu nākamajā kāju posmā – atkal galvas (acu) lauzīšanas uzdevums – saskatīt atšķirības kartēs, lai uzzinātu, kur atrodas kontrolpunkti. Sākumā neredzam nevienu atšķirību, tad pēkšņi visas septiņas pašas izlec. Skrienam, bet nepalasām par nākamā posma sākumu.

Pārsimts metru pirms atgriešanās pie velo saprotam – nākamais taču laivu posms, mums jābūt kartes pretējā malā! Atkal liekas 10 minūtes un pāris lieki noskrieti kilometri.

Laivu posmā puiši airē, es studēju aprakstu un nākamās kartes. Izdodas visu atrisināt, saplānot tā, ka vairs pie rēķināšanas līdz pat mača beigām nav jāatgriežas – atliek tikai braukt, brist, skriet un atkal braukt. Kādu brīdi neredzam nevienu citu komandu, līdz pēkšņi no sānceļa izbrauc 2 vai 3 blices, starp kurām arī SEBi. Saprotam – miers vējā, tikai tagad sāksies īstā sacensība.

Bet nez kāpēc konkurenti mums garām nepajoņo, tad nu paši minam, cik spēka. Pie speciālā uzdevuma nonākam pirms viņiem un kāpšanu jau beidzam, kad viņi uzsāk uzdevumu. Atlicis pēdējais sacensību gabaliņš – sprints līdz finišam. Kājas neklausa, tomēr skrienam.

Pēdējais pārbaudījums – identa nolasīšana. Sodu nav un tiešām esam pirmie no mix komandām. Kādu brīdi pat neticas, ņemot vērā tās 2 reiz pa 10 liekajām minūtēm distancē.

Kādi secinājumi?

1)      Kārtējo reizi pārliecinājāmies – ko neizdomā galva, to nākas saprast kājām.

2)      Marķieris uz laminētās, kartes, kas svaigi izmērcēta lietū, īsti neraksta. Pareizāk sakot – nemaz neraksta. Jāpadomā un jāpārbauda vēl kāds rezerves variants.

3)      Katrs brītiņš jāizmanto apraksta lasīšanai un pētīšanai uz priekšu.

4)      Vienmēr cīnīties līdz pat finiša pīkstienam, nekad nezini – kā veicas citiem, kādas kļūdas, kādi sodi sapelnīti.

Nu ko – atliek tikai trenēties!