18.augusta rītā Gandra pagalmā pulcējās velodraugi, kas bija nolēmuši pievienoties mūsu rīkotajā velobraucienā – Pierīgas ekspedīcijā. Iepazināmies, iesildījāmies, viena kopbilde un – aidā! – esam uz velosipēdiem un ripojam! Lai tiktu ārā no Rīgas, braucām Mārupes virzienā, tad pa mazajiem celiņiem līdz lidlaukam, kur mūs sagaidīja ļoti patīkams pārsteigums – bijām trāpījuši uz lidmašīnu pacelšanās/nolaišanās pīķa laiku, līdz ar to prieks acīm un sirsniņām. Lidmašīnu rūkoņas pavadībā lēni ripinājāmies gar lidlauku un cīnījāmies ar nepamanāmajām bedrītēm nesen pļautajā pļavā, taču jau pēc neilga laika bijām vietā, kur lidmašīnas tiešām laižas pāri galvām. Sajūtas kā filmā! Te mēs uzzinām, ka kādam no mūsu kompānijas ir plīsusi kamera, un notiek pirmie nopietnie remontdarbi.

Tālāk mūsu ceļš ved uz Skulti, kur apskatām tur novietoto lidmašīnu, iepērkam saldējumu un pavisam negaidīti nonākam kādas akcijas viducī – pacel pēc iespējas vairāk limonādes pudeļu, un tās visas būs Tavas! Rezultāts – 9 divlitrīgās un apmēram 15 puslitrīgās limonādes pudeles mūsu rīcībā. Sadalām tās pa somām un braucam tālāk. Pa meža celiņiem nonākam pie Viesturu golfa laukuma, no tā dodamies tālāk Cenas tīreļa virzienā. Te arī mūsu pirmā nopietnā pauze – ēdam pusdienas Skaista ezera krastā. Vieta patiešām pasakaini skaista. Te mēs nokļuvām pa dēļu laipu, velosipēdus atstājām gandrīz takas sākumā, lai varētu nedaudz izlocīt kājas un atpūtināt dibenus.

Tālāk mūsu ceļš veda līdz Cenas tīreļa skatu tornim, no kura pavērās skats uz apkārtējo purvu un kūdras ieguves laukiem. Pēcāk devāmies tālāk uz atjaunotajiem latviešu strēlnieku ierakumiem un Ložmetējkalnu. Arī šajā posmā viena līmēta kamera. Noskaņojums joprojām pozitīvs, par spīti tam, ka jūtam nelielas lietus pilītes. Uzkāpjam Ložmetējkalna skatu tornī un konstatējam, ka lidojošajām skudrām ļoti patīk augstums – vesels mākonis! Virs zaļajiem mežiem neganti staigā lietus mākoņi, taču mums par prieku visi aiziet garām. Slapji nebūsim!

Pēc dažiem kilometriem nonākam mūsu pirmās dienas galamērķī – nelielā atpūtas vietā pie Lielupes, kur par simbolisku samaksu iespējams pārnakšņot teltī, kā arī sadabūt malku ugunskuram. Domāts-darīts. Kamēr citi ātri ceļ teltis un steidz nomazgāt upē dienas sviedrus un sagurumu, čaklākie gatavotāji jau nomizojuši un sagriezuši dārzeņus sautējumam. Uz ugunskura gatavots tas padevās īpaši gards – kopīgi izēdām visu lielo katlu (tiesa, maza daļiņa tika arī mīlīgajam saimnieku suņukam), un tad jau laiks vakara aktivitātēm – iepazīšanās spēlei/sarunai, kur katram bija jāpastāsta kaut kas interesants par sevi un jāatbild uz pārējo jautājumiem. Vakars noslēdzas ar saldu miegu teltīs un garām sarunām tiem, kas sen nebija tikušies.

Otrās dienas rīts ir pelēks, taču to priecīgāku padara Agates un Ilutas gatavotā saldā rīsu putra, kas bija ne vien garda, bet arī spēcinoša. Daži kastīšu meklētāji aiziet atrast tuvumā esošo kastīti, citi pa to laiku lēnām krāmē somas un mazgā katlu. Maza rīta rosme, atvadas no jaukās saimnieces, un dodamies tālāk Ķemeru virzienā.

Aiz Kūdras stacijas ceļš ved gar vairākiem purva ezeriem, kuru pavadībā nonākam līdz Slokas ezeram un dabas takai, kas lietus dēļ ir ļoti slidena. Nolemjam, ka varam pa to pārvietoties, stumjot velosipēdus. Tiesa, arī Ķemeru odiem šī atrakcija ļoti patika. Pamielojuši odus un patrenējuši savas iemaņas iešanā pa slidenu virsmu, nonākam atkal uz braucama ceļa – šoreiz braucam līdz jūrai.

Jaunķemeru pludmalē saprotam, ka braukšana gar jūru nebūs ļoti grūta, un droši braucam līdz „Kūriņam” Kauguros, kur pēc vairāku velobraucēju ieteikumiem, notiesājam gardas pusdienas. Gar jūru braucam līdz pat Majoriem, kur izbraucam uz veloceliņa, lai pēcāk apskatītu Jūrmalas Mežaparku. Un tad jau dodamies daudziem labi zināmā Rīgas-Jūrmalas veloceliņa virzienā un dodamies atpakaļ uz Rīgu.

Šajās divās dienās izpētījām skaistu Rīgas pievārtes daļu, izpriecājāmies par meža celiņiem, purva ainavām un mieru, uzzinājām vairāk par latviešu strēlniekiem, kā arī iepazināmies tuvāk ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem. Kopumā bija ļoti daudz pozitīvu emociju, daudz skaistu brīžu un daudz stimulu ko tādu atkārtot vēl kādu reizi.