Kā jau ierasts arī šogad Gandra komandas braucējs un snovborda instruktors Jānis Sarāns  skolēnu pavasara brīvlaikā kopā RidersAgency dodas jauniešu atpūtas nometnē uz Alpiem. Lasi Sara stāstus un piedzīvojumus Austrijas kalnos.

Šoreiz kā izbraukšanas datums tika izvēlēts 9.marts. Pulksten 13.00 paredzēts izbraukt no Neste degvielas uzpildes stacijas iepretim Rīga Plaza lielveikalam. Tā kā draugu atkalredzēšanās ir kas tāds, ko steidzināt nedrīkst, nedaudz aizkavējamies un izbraucam ap pulksten 14.00. Šoreiz kompānijā esam deviņi cilvēki. Es (Jānis Sarāns), Kaspars, Reno, Roberts, Pēteris, Mikus, Emīls, Tomass (kurš pievienojās mums Austrijā) un mazais Pauls, kurš šogad bija jauniņais mūsu grupā. Tiek ieslēgtas GPS navigācijas, uzstādīti galamērķi un nosprausti aptuvenie apstāšanās punkti, kas ir īpaši nepieciešami šķērsojot Polijas nebeidzamos asfalta laukus. Galamērķis šoreiz ir Soldenas kūrorts, proti, Octāles ielejas ciemats ar nosaukumu Langenfelde.

:image-14898:

Lieki piebilst, ka brauciens cauri Polijai bija īpaši garš, jo ar katru stundu arvien vairāk un vairāk gribējās kaut kur aiz horizonta ieraudzīt apsnigušas kalnu virsotnes. Katrā ziņā pēc aptuveni 24 stundu ceļojuma, 10 pieturām, diviem ātro uzkodu restorāniem un 0 robežkontroles punktiem bijām ieradušies. Nogurums bija manāms, bet visiem kā vienam acīs bija manāma dzirksts, kas liecināja tikai par vienu – ātrāk dodiet mums nogāzes!

Pirmā diena uz Soldenas nogāzēm bija svētdiena 11.marts. Laika prognoze nebija labvēlīga. Ja ielejā bija migla un mākoņains laiks, tad augšā mūs sagaidīja super spēcīgs vējš un gandrīz necaurredzama migla. Devāmies līdz pašai augšai ar divām gondolām, lai pēc tam varētu izbraukt cauri visām slēpotāju trasēm, kas gadījās pa ceļam uz snowparku. Jo zemāk un tālāk uz snowparka pusi mēs bijām, jo vairāk laiks sāka noskaidroties.

:image-14899: 

Kad bijām tikuši līdz snowparkam, bijām atstājuši miglu kaut kur tālu sev aiz muguras, bija palicis vien vējš un mākoņi. Šogad snowparks bija nomainījis galveno sponsoru, tagad tas bija Almdudler Snowparks, visādi citādi nekas nebija mainījies. Daudz, daudz slaidu un trampalīnu. Vēja dēļ nācās izslēgt lēkāšanu pa lielajiem tramaplīniem, kas nemaz nebija atvērti, tāpēc kopā ar puišiem ieslidinājām slaidus un slēpotāju trases.

:image-14900:

:image-14901:

:image-14902:

Pirmā diena pagāja īpaši ātri, jo tā kā nācās braukt līdz ciematam, lai nopirktu pacēlāju biļetes, tika zaudētas pirmās 2 stundas, kā tas ir vienmēr. Visas atlikušās dienas savukārt mēs varējām uz kalna pavadīt vismaz 2 stundas vairāk.

Beidzām savus sniega priekus ap 16:00 un ar busiņu devāmies uz mājām. Vienojāmies, ka turpmākās dienas izmantosim Skibusu.

Soldenā tumšs paliek jau ap 18:00, tāpēc pirmo dienu nācās pavadīt mājās, gatavojot un iekārtojoties.

Otrā diena iesākās īpaši zīmīgi, laika ziņās tika ziņots par saulainu laiku, bet iespējamu miglu vairākos kalnu reģionos. Devāmies pa taisno uz snowparku, lai noskaidrotu, kāds tad laiks ir tieši tur.

:image-14903:

Bija novērojams kaut kas īpaši interesants. Mākoņi bija tieši līdz snowparka apakšai, tādējādi sanāca, ka visu laiku atradāmies tieši virs pašiem mākoņiem, sajūta tāda, ka jāpastiepj tikai roka, lai iegrābtos mīkstā pūkainā mākonī.

Līdz ar ideālo laiku tapa vairākas ļoti labas fotogrāfijas.

:image-14904:

:image-14905:

:image-14906:

Diena pagāja super ātri, jo, tā kā nebijām gaidījuši tik labu laiku, gribējās vēl un vēl un visu pēc kārtas. Galu galā, pārguruši devāmies mājās ar skibusu. 

:image-14907: 

Diena bija izdevusies ne tikai tāpēc, ka laiks mūs patīkami pārsteidza, bet arī tāpēc, ka iepriekšējā vakarā mums bija pievienojies arī Tomass, kas visu pasākumu padarīja vēl jautrāku.

Iespējams, ka tieši viņš bija vislabāk sagatavojies kalnu ieņemšanai, jo bija sagādājis sev pat sniega lāpstu pūdera trampalīnu veidošanai, bet par to vēlāk. Vakarā pagatavoju visiem savu īpašo spageti mērci un pašus spageti.

:image-14908:

Rīts pienāca negaidīti ātri, jutos tā it kā vēl tik tikko būtu aizgājis gulēt, kad jau bija jāceļas un jāgatavo brokastis + vēl pa vidu visam Tomasa super aktivitātes.

:image-14909:

Pēc brokastīm samiegojušies devāmies iekarot nogāzes, laiks mūs vienkārši lutināja. Šeit neliels ieskats kāpēc.

:image-14910:

:image-14911:

:image-14912:

:image-14913:

:image-14914:

Diemžēl šī bija arī diena, kurā tiku pie pamatīga kritiena, apledojušā uzmetiena dēļ izslīdēja mana aizmugurējā kante, un es krietni pabojāju sava gurna pašsajūtu, bet nekas, par laimi viss nokārtojās un varēja turpināt piedzīvojumu meklējumus.

Vakarā apmeklējām vietējos Langenfeldes termālos baseinus, kurus ļoti iecienījuši arī krievu tūristi.

Ceturtā diena tika aizvadīta fotografējot panorāmas un skatus pašā kalna virsotnē. Šeit ir ideāls ieskats, kuru sagatavojis Kaspars Bleikšs (www.bright.lv) http://www.bright.lv/360tures/alpi/index.html

:image-14915:

:image-14916:

:image-14917:

Tā kā divi no puišiem satraumējās, tika izlemts vienu dienu atpūtināt viņus. Puiši devās uz pilsētu iepirkties un izbaudīt urbāno kalnu vidi. Mani, Kasparu un Paulu no kalna atraut gan neizdevās.

Kopā ar Eduardu Dūmiņu turpinājām „atlaist” pa snowparka konstrukcijām, pa retai reizei izmetot loku pa apledojušām slēpotāju nogāzēm. Visi apmierināti. Pauls it īpaši, jo gandrīz visu dienu pavadīja uz trampalīniem un slaidiem.

:image-14918:

Vakarā gatavojām Epic Meal time cienīgu ēdienu. Tika iztērēts 1 kg siera, bet par to vēlāk iekš VIDEO!

Sestā diena bija visinteresantākā, jo puišiem bija izdevies atrast neizbraukātu pūdersniega trasi, kur uz vienas no klintīm tika izveidots pavisam neliels trampalīns. Godīgi sakot, es pats par viņu uzzināju knapi stundu pirms kalna slēgšanas tāpēc ,kamēr līdz turienei aizkūlos, īsti neatlika laiks pašam tā kārtīgi iemēģināt.

:image-14920:

Galu galā Tomass trampalīnu uzcēla bez lāpstas, jo galīgi nebija gaidījis, ka pēdējā dienā izdosies atrast ko tādu, kā dēļ lāpstu būtu jēga stiept augšā. Vēl viens pierādījums tam, ka kaut kas īpašs var notikt brīdī, kad to vismazāk gaidi.

Kalnā bijām līdz par pacēlāju ciet taisīšanai, pēdējo dienu izbaudījām maksimāli.

:image-14921:

Lejā pie skibusa pieturas vēl kavējāmies nostaļģijā, īpaši skaidri to parāda manas un Mikusa grimases. Nu, negribējās mums braukt prom.

Sakravājām mantas un atvadījāmies no saimnieces, kas, par spīti mūsu trokšņainajai uzvedībai, mūs pavadīja ar vislabākajiem ceļavēja vēlējumiem.

:image-14922:

:image-14923:

Pa ceļam uz mājām vēl piestājām Minhenē, kur Kaspara māsa mums parādīja pavasara sērfošanas vietu, jeb English Garden (redzēsim VIDEO) un vienkārši dievīgu ķīniešu restorānu, kurā es apmierināju visas savas ēdienu kāres.

Tāds nu šogad bija mūsu pavasara piedzīvojums, laiks bija debešķīgs, kompānija vislabākā, tikai, kā jau parasti, gribējās vēl un vēl.

:image-14925:

Līdz nākamajai reizei!

Saris